1.Vispārīgie jautājumi
2.Gājēju un pasažieru pienākumi
3.Transportlīdzekļu vadītāju vispārīgie pienākumi
4.Transportlīdzekļu vadītāju vispārīgie pienākumi
5.Transportlīdzekļa vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma
6.Ceļu satiksmes regulēšana
7.Braukšanas sākšana un braukšanas virziena maiņa
8.Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuves
9.Braukšanas ātrums, distance un intervāls
10.Apdzīšana, samainīšanās ar pretim braucošu transportlīdzekli un apsteigšana
11.Apstāšanās un stāvēšana
12.Braukšana krustojumos
12.1.Regulējami krustojumi
12.2.Neregulējami krustojumi
13.Ceļu satiksme dzīvojamās zonās
14.Gājēju pārejas un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas
15.Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana
16.Ārējās apgaismes ierīču lietošana
17.Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana
18.Transportlīdzekļu vilkšana
19.Pasažieru pārvadāšana
20.Kravas pārvadāšana
21.Mācību braukšana
24.Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un aprīkojums
25.Transportlīdzekļu reģistrācija un numura zīmes
26.Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumi

1.Brīdinājuma zīmes
2.Priekšrocības zīmes
3.Aizlieguma zīmes
4.Rīkojuma zīmes
5.Norādījuma zīmes
6.Servisa zīmes
7.Virzienu rādītāji un informācijas zīmes
8.Papildzīmes

saturs

Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:
1.1. apbraukšana — braukšana garām vienam vai vairākiem pilnīgi vai daļēji uz brauktuves apturētiem transportlīdzekļiem, kā arī citiem šķēršļiem (kavēkļiem), kas saistīta ar braukšanas virziena maiņu;
1.2. apdzīšana — braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē);
1.3. apdzīvota vieta — apbūvēta teritorija, kurā iebraukšana apzīmēta ar 518. vai 520.ceļa zīmi, bet izbraukšana — ar 519. vai 521.ceļa zīmi;
1.4. apstāšanās — transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā;
1.5. apsteigšana — braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, neiebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē);
1.6. bīstama krava — krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus postījumus, kā arī apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;
1.7. braukšanas josla — jebkura brauktuves garenvirziena josla (var būt apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem), kura ir pietiekami plata, lai pa to vienā rindā varētu braukt automobiļi;
1.8. brauktuve — ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām;
1.14. dot ceļu — prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tādējādi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai (iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas) virzienu vai ātrumu;
1.15. dzelzceļa pārbrauktuve — ceļa krustošanās ar dzelzceļa sliežu ceļa klātni vienā līmenī. Dzelzceļa pārbrauktuves robeža ir iedomāta līnija, kas perpendikulāri ceļa asij šķērso brauktuvi, sākot no dzelzceļa pārbrauktuves barjeras, bet, ja šādas barjeras nav, — no 134. vai 135.ceļa zīmes;
1.16. dzīvojamā zona — apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana apzīmēta ar 528.ceļa zīmi, bet izbraukšana — ar 529.ceļa zīmi;
1.17. faktiskā masa — transportlīdzekļa masa kopā ar transportlīdzekļa vadītāju, pasažieriem un kravu. Vilcējam ar piekabi (puspiekabi) faktiskā masa ir vilcēja un piekabes (puspiekabes) faktisko masu summa;
1.18. galvenais ceļš — ceļš, kas apzīmēts ar 201., 203., 204. vai 205.ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta 206. vai 207.ceļa zīme, vai ceļš ar asfalta, asfaltbetona, bruģa u.tml. segumu attiecībā pret ceļu ar grants vai šķembu segumu vai ceļš ar jebkādu segumu attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā pret vietu, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). Šī termina izpratnē mazāk svarīga ceļa posma segums tieši pirms krustojuma nenozīmē, ka attiecīgais ceļš ir vienādas nozīmes ar krustojamo ceļu;
1.20. gājēju ceļš — ceļš, kas paredzēts gājējiem (var būt apzīmēts ar 414.ceļa zīmi);
1.21. gājēju pāreja — brauktuves daļa, kas apzīmēta ar 530. un 531.ceļa zīmi un (vai) 931.ceļa apzīmējumu un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei;
1.22. gājēju un velosipēdu ceļš — ceļš, kas apzīmēts ar 415., 416. vai 417.ceļa zīmi un paredzēts gājējiem un braukšanai ar velosipēdu;
1.23. ietve — ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās;
1.24. krustojums — vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.);
1.29. nomale — ceļa daļa, kas piekļaujas brauktuvei un nav paredzēta mehānisko transportlīdzekļu braukšanai;
1.32. pasažieru sabiedriskais transportlīdzeklis — autobuss, trolejbuss vai tramvajs, kas brauc pa noteiktu maršrutu. Šis termins attiecas arī uz maršruta taksometriem;
1.35. piespiedu apstāšanās — transportlīdzekļa apturēšana tehniska bojājuma dēļ vai bīstamības dēļ, ko rada transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera veselības stāvoklis, vedamā krava vai ceļu satiksmei bīstams šķērslis uz ceļa;
1.37. priekšroka — tiesības braukt (iet) iecerētajā virzienā pirmajam attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem;
1.38. sadalošā josla — ceļa daļa, kas norobežo blakus brauktuves vienu no otras un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai;
1.39. satiksmes regulētājs — persona, kas regulē ceļu satiksmi un ir pilnvarota to darīt;
1.40. stāvēšana — transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā;
1.47. transportlīdzekļu sastāvs — mehāniskais transportlīdzeklis savienots ar piekabi (puspiekabi), kā arī savienots velkošais un velkamais transportlīdzeklis;
1.51. velosipēdu ceļš — ceļš, kas paredzēts braukšanai ar velosipēdiem un mopēdiem (var būt apzīmēts ar 413.ceļa zīmi vai 932. vai 941.ceļa apzīmējumu);
2. Noteikumi nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijā.
3. Transportlīdzekļu braukšana Latvijā ir noteikta pa ceļa labo pusi.
4. Ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.
5. Katra ceļu satiksmes dalībnieka pienākums ir darīt visu iespējamo, lai sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem.
6. Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.
7. Ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas personas, kuras saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir tam pilnvarotas.
8. Satiksmes regulētājiem un personām, kuras uzrauga ceļu satiksmi, uz ceļa jebkurā diennakts laikā jābūt labi saredzamā attiecīgā formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un ar atšķirības zīmi, jābūt klāt dienesta apliecībai.
9. Transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzzināt viņa vadītā transportlīdzekļa apturēšanas iemeslu, kā arī tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura to apstādinājusi.
10. Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.
11. Šajos noteikumos neparedzētus ceļu satiksmes ierobežojumus, kad tiek noteiktas un ir pieļaujamas atkāpes no šo noteikumu prasībām (ceļu darbi, sporta sacensības, publiski pasākumi u.tml.), drīkst izdarīt tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, izmantojot ceļa zīmes, ceļa apzīmējumus, luksoforus, kā arī informējošās, norobežojošās, brīdinājuma u.tml. ierīces.
12. Nacionālo bruņoto spēku speciālās militārās tehnikas pārvietošanās pa ceļu atļauta tikai tad, ja attiecīgie ceļa posmi tiek slēgti normatīvajos aktos par satiksmes aizliegumiem vai ierobežojumiem noteiktajā kārtībā vai ja attiecīgie transportlīdzekļi tiek pavadīti aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
12.1 Īslaicīgi braukt pa ceļu ārpus apdzīvotām vietām, ja tas nepieciešams ceļa vai tilta šķērsošanai, atļauts tricikliem un kvadricikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis, kā arī sniega motocikliem, kas reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu reģistrāciju, bet kurus to ražotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē. Braucot pa ceļu, kā arī ārpus tā vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu nodrošināta satiksmes drošība.
13. Šie noteikumi un citi normatīvie akti, kas regulē attiecības ceļu satiksmes drošības jomā, attiecas arī uz ārvalstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kā arī to īpašniekiem, transportlīdzekļu vadītājiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tiem atrodoties Latvijas teritorijā, ja starptautiskajos līgumos, kuru dalībvalsts ir Latvija, nav noteikts citādi.
14. Ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts:
14.1. bojāt, patvaļīgi noņemt vai uzstādīt ceļa zīmes, luksoforus vai citus ceļu satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus;
14.2. bojāt, piesārņot vai piegružot ceļu.
15. Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkritusi krava, izlijusi eļļa u.tml.), viņam tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina citi ceļu satiksmes dalībnieki un jāpaziņo policijai.

saturs

Gājēju un pasažieru pienākumi

16. Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, - pa nomali. Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, nomales nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, - pa ārmalu).
17. Pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u.tml. sporta vai atpūtas inventāru, atļauts, ja tas netraucē pārējos gājējus.
18. Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam, bet personām, kuras brauc invalīdu ratiņos vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u.tml. pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas transportlīdzekļu braukšanas virzienā.
19. Diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai nomali, jālieto gaismas atstarotājs vai cits gaismu atstarojoša materiāla elements vai jātur rokā iedegts lukturītis.
20. Organizētas cilvēku grupas pa ceļu drīkst virzīties tikai pa brauktuves labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas personām, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi.
21. Bērnu grupas atļauts vest tikai diennakts gaišajā laikā pa ietvēm, gājēju ceļiem vai gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, - pa nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem.
22. Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, - krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm.
23. Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, - transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora (turpmāk - luksofors) signāli.
24. Pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.
25. Ārpus gājēju pārejas, kur satiksme netiek regulēta, gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transportlīdzekļu satiksme.
26. Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, jāapstājas uz "drošības saliņas". Gājēji drīkst turpināt šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami.
27. Gājējiem aizliegts:
27.1. šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sadalošā josla, vai vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi;
27.2. šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos, ir četras vai vairākas braukšanas joslas;
27.3. pārvietoties pa ceļu, kas apzīmēts ar 548.ceļa zīmi;
27.4. iziet uz brauktuves, nepārliecinoties par to, vai netuvojas transportlīdzekļi, aiz stāvoša transportlīdzekļa vai cita šķēršļa, kas ierobežo redzamību.
28. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, gājējiem aizliegts iziet uz brauktuves, bet gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš minētajam transportlīdzeklim.
29. Gaidīt pasažieru sabiedrisko transportlīdzekli atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet, ja to nav, — uz ietves vai nomales.
30. Tramvaja pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu tramvajā, drīkst tikai tad, kad tramvajs pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no tramvaja gājējiem brauktuve jāatbrīvo.
31. Pasažieriem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses. Ja no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses iekāpt bezsliežu transportlīdzeklī vai izkāpt no tā nav iespējams, to drīkst izdarīt no brauktuves puses, ja tas nav bīstami un nerada traucējumus citu transportlīdzekļu braukšanai.
32. Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu pasažieriem braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.
33. Pasažieriem aizliegts:
33.1. braukšanas laikā traucēt transportlīdzekļa vadītāju vai novērst viņa uzmanību;
33.2. atvērt braucoša transportlīdzekļa durvis;
33.3. atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus;
33.4. atstāt sēdvietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka, Autotransporta inspekcijas amatpersonas (pasažieru un kravas autopārvadājumu kontroles laikā) vai robežsarga (pierobežā) pieprasījuma.

saturs

Transportlīdzekļu vadītāju vispārīgie pienākumi

34. Transportlīdzekļa vadītājam, braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana, jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības.
35. Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt šādiem dokumen­tiem, kas jāiedod pārbaudei pēc policijas darbinieku, Autotransporta inspekcijas amatpersonu (pasažieru un kravas autopārvadājumu kontroles laikā), robežsargu (uz valsts robežas vai pierobežā) vai muitas darbinieku (muitas zonā) pieprasījuma:
35.1. vadītāja apliecība;
35.2. transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti;
35.4. dokumenti, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem ceļu satiksmi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešami, lai vadītu attiecīgu transportlīdzekli (operatīvo transportlīdzekli vai tamlīdzīgu transportlīdzekli), pārvadātu attiecīgu kravu (bīstamu, liel­gabarīta, smagsvara un tamlīdzīgu kravu) vai pasažierus;
35.5. dokuments par veikto valsts tehnisko apskati vai tehnisko kontroli uz ceļiem, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgās vizuālās informācijas (uzlīmes), vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegta vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai veiktu valsts tehnisko apskati.
36. Mopēda vadītājam jābūt klāt šo noteikumu 35.1. un 35.2.apakš­punktā minētajiem dokumentiem un jāiedod tie pārbaudei. Tramvaja un trolejbusa vadītājam jābūt klāt šo noteikumu 35.1. un 35.3.apakšpunktā minētajiem dokumentiem un pēc policijas darbinieku pieprasījuma jāiedod tie pārbaudei.
37. Transportlīdzekļa vadītājam, kas ierodas Latvijā no ārvalstīm, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņam ir klāt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts izsniegta transportlīdzekļa vadītāja apliecība vai transportlīdzekļa vadītāja apliecība, kurā norādītas 1968.gada Konvencijā par ceļu satiksmi noteiktās transportlīdzekļu kategorijas.
38. Transportlīdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi:
38.1. pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai tas ir aprīkots saskaņā ar šo noteikumu 242., 243. un 244.punktā minētajām prasībām. Pēc policijas darbinieka pieprasījuma jāļauj veikt šī aprīkojuma apskati;
38.2. ceļā uzraudzīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;
38.3. pakļauties policijas darbinieka vai Autotransporta inspekcijas amatpersonas prasībai (noteikta normatīvajos aktos) nogādāt transportlīdzekli tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kontrolei vai gabarītu, faktiskās masas vai ass slodzes kontrolei, kā arī nodot transportlīdzekli minēto kontroļu veikšanai;
38.4. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji);
38.5. braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām);
38.6. braucot ar motociklu, triciklu, kvadriciklu vai mopēdu, lietot aizsprādzētu aizsargķiveri, kā arī nevest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres;
38.7. pakļauties muitas amatpersonas prasībai veikt muitas kontroli.
39. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:
39.1. vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz:
39.1.1. 0,2 promiles - transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus gadus;
39.1.2. 0,5 promiles - transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, kā arī mopēdu un velosipēdu vadītājiem;
39.2. vadīt transportlīdzekli narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā;
39.3. vadīt transportlīdzekli, esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt transportlīdzekļa vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību;
39.4. vadīt transportlīdzekli, ja nav atbilstošas kategorijas (1.pielikums) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību;
39.5. vadīt transportlīdzekli, ja ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums;
39.6. lietot alkoholiskus dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas pēc ceļu satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga (uz valsts robežas vai pierobežā) pieprasījuma, līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes, kā arī atteikties no šādas pārbaudes;
39.7. nodot transportlīdzekli vadīt personai, kurai nav klāt atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecības, izņemot mācību braucienus saskaņā ar šo noteikumu 215.punktu un vadīšanas iemaņu pārbaudei normatīvajos aktos par transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanu noteiktajā kārtībā;
39.8. bez uzaicinājuma atstāt transportlīdzekļa vadītāja vietu, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka, Autotransporta inspekcijas amatpersonas (pasažieru un kravas autopārvadājumu kontroles laikā) vai robežsarga (pierobežā) pieprasījuma;
39.9. lietot tālruni, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā (izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa vadītājam, lai to lietotu, nav jāņem rokā tālruņa klausule).
39.1 Aizliegts mācīties vadīt transportlīdzekli:
39.1 1. ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles;
39.1 2. atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā;
39.1 3. esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt darbspējas un ceļu satiksmes drošību.

saturs

Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi īpašos gadījumos

40. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem ceļu satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš.
41. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem tajā pašā virzienā braucošo transportlīdzekļu vadītājiem un pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem (ja nav konstruktīvi izveidota ceļa elementa, kas atdala brauktuvi, piemēram, barjeras, sadalošās joslas) jādod tam ceļš, apturot transportlīdzekli pie ietves vai uz nomales, vai, ja tā aizņemta, - iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Transportlīdzekļu vadītājiem, kas tuvojas krustojumam (ceļam) no cita virziena ceļiem, jāaptur transportlīdzeklis pirms šķērsojamās brauktuves. Uzsākt (turpināt) braukt drīkst tikai pēc tam, kad ir pabraucis garām transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni, kurš brauc aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas).
42. Operatīvie transportlīdzekļi drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai:
42.1. glābtu cilvēka dzīvību, materiālās vērtības vai novērstu personai smagus veselības traucējumus un kaitējumu videi;
42.2. novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai (arī braucot uz noziedzīga nodarījuma (notikuma) vietu);
42.3. sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai;
42.4. pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros;
42.5. pavadītu citus transportlīdzekļus (kolonnas);
42.6. nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos.
43. Noteikumu 42.punktā minētajos gadījumos operatīvo transportlīdzekļu vadītāji drīkst neievērot šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 35.punktā, 39.1., 39.2., 39.3., 39.4., 39.5., 39.6. un 39.7. apakšpunktā un 50.punktā minētās prasības un prasības, kas tiek noteiktas ar satiksmes regulētāja signāliem. Operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Minētās tiesības un pienākumi ir arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuru transportlīdzekļus pavada operatīvie transportlīdzekļi.
44. Pirms pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam operatīvajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu. Aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni.
44.1 Lai nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos, operatīvajam transportlīdzeklim, kas veic aizsargājamo amatpersonu aizsardzību (apsardzi), ir tiesības, izbraucot no kolonnas, aizšķērsot ceļu transportlīdzeklim, kurš, pārkāpjot ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības, rada draudus aizsargājamās amatpersonas dzīvībai vai veselībai.
45. Pavadot transportlīdzekli (kolonnu), braukšanas ātrums apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu vairāk par 10 km/h, bet ārpus apdzīvotām vietām - vairāk par 20 km/h.
46. Iedegtai mirgojošai zilai bākugunij bez ieslēgta speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu (ceļu satiksmes negadījumu u.tml.), kā arī pavadot transportlīdzekli (kolonnu). Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir iedegta mirgojoša zila bākuguns bez ieslēgta speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus.
47. Iedegta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns nedod priekšroku. To lieto, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību un brīdinātu tos par iespējamām briesmām. Mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns obligāti jāiededz transportlīdzekļu vadītājiem, kas:
47.1. pavada transportlīdzekļus, kuri pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas;
47.2. pavada tādu transportlīdzekļu kolonnas, kuri pārvadā sprāgstvielas, radioaktīvas vielas vai spēcīgas iedarbības indīgas vielas;
47.3. uz ceļa veic ceļa uzturēšanas, kā arī citus remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus;
47.4. vada traktortehniku ar divām piekabēm.
48. Ja, veicot ceļa uzturēšanas, remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus, transportlīdzekļu vadītāji iedeguši mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni, viņi drīkst neņemt vērā ar ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem noteiktās prasības un atkāpties no šo noteikumu 98., 99., 100., 101., 105., 106., 108. un 110.punktā minētajām prasībām, bet, veicot ceļa uzturēšanas darbus, arī atrasties tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība. Citi transportlīdzekļu vadītāji nedrīkst traucēt minēto transportlīdzekļu vadītāju darbu, un viņiem jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli.
49. Mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni ceļu satiksmē atļauts iedegt arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vada transportlīdzekļus, kas pēc savas konstrukcijas ir paredzēti specifiskiem uzdevumiem (lielgabarīta automobiļi, traktortehnika u.tml.), transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti specifiskiem uzdevumiem (tehniskās palīdzības, ceļu uzraudzības automobiļi u.tml.), kā arī komunālo dienestu (elektroapgādes, siltumapgādes u.tml.) transportlīdzekļus, ja šādu transportlīdzekļu atrašanās uz ceļa var radīt traucējumus vai bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

saturs

Transportlīdzekļa vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma

50. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs:
50.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;
50.2. dara visu iespējamo, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābšanas dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo tuvākajā ārstniecības iestādē un pats atgriežas negadījuma vietā;
50.3. dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu un adresi;
50.4. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.
51. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs:
51.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;
51.2. vienojas ar otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāju par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, aizpilda saskaņoto paziņojumu un, neziņojot policijai par negadījumu, atstāj negadījuma vietu. 52. Ja šo noteikumu 51.punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ja transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji:
52.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;
52.2. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.
53. Ja šo noteikumu 50., 51. vai 52.punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi neļauj vai traucē citiem transportlīdzekļiem pabraukt garām ceļu satiksmes negadījuma vietai un tas nav pretrunā ar policijas norādījumiem, transportlīdzekļu vadītāji atbrīvo brauktuvi, pirms tam fiksējot ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu un citu priekšmetu stāvokli.
54. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis, nav cietuši cilvēki un nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu, neziņojot policijai par negadījumu.

saturs

Ceļu satiksmes regulēšana

55. Satiksmi regulē:
55.1. ar luksoforiem (2.pielikums), kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un baltas gaismas signāli. Luksoforus izgatavo un uzstāda atbilstoši valsts standartu LVS EN 12368:2000 "Ceļu satiksmes regulēšanas tehniskie līdzekļi. Luksofori" un LVS 370:2004 "Ceļu satiksmes regulēšanas luksofori" prasībām;
55.2. satiksmes regulētāji.
56. Luksoforu signāliem ir šāda nozīme:
56.1. zaļš signāls atļauj kustību. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par to, ka zaļā signāla darbības laiks beidzas un drīz iedegsies aizlieguma signāls, var lietot zaļu mirgojošu signālu. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par laiku (sekundēs), kas atlicis līdz zaļā signāla darbības laika beigām, var lietot informācijas tablo;
56.2. dzeltens signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 65.punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signālu maiņu;
56.3. dzeltens mirgojošs signāls vai divi pārmaiņus mirgojoši dzelteni signāli atļauj kustību un informē par neregulējamu krustojumu, gājēju pāreju, ceļu darbu vietu vai citu bīstamu ceļa posmu. Lai informētu par neregulējamu gājēju pāreju vai vietu, kur satiksme netiek regulēta un brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš vai gājēju un velosipēdu ceļš, var lietot dzeltenu mirgojošu signālu vai divus pārmaiņus mirgojošus dzeltenus signālus ar attiecīgi cilvēka siluetu, velosipēda simbolu vai cilvēka siluetu un velosipēda simbolu;
56.4. sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību. Lai informētu par sarkanā signāla degšanas ilgumu, zem luksofora vai tā sekcijas var uzstādīt paskaidrojoša satura plāksnīti;
56.5. sarkans signāls vienlaikus ar dzeltenu signālu aizliedz kustību un informē, ka iedegsies zaļais signāls;
56.6. zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona atļauj braukt norādītajā virzienā (virzienos). Tāda pati nozīme ir zaļai bultai luksofora papildsekcijā, turklāt bulta, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Ja zaļās bultas signāls luksofora papildsekcijā ir izslēgts, transportlīdzekļu braukšana attiecīgajā virzienā ir aizliegta;
56.7. melna bulta (bultas) uz sarkana un dzeltena signāla fona nemaina šo signālu nozīmi. Tās informē par atļautajiem braukšanas virzieniem, kad iedegsies zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona;
56.8. melna bulta (bultas) uz zaļa signāla fona norāda, ka luksoforam ir papildsekcija, kā arī atļauj braukt bultas (bultu) norādītajos virzienos.
57. Luksofora signāls ar cilvēka siluetu, velosipēda simbolu vai cilvēka siluetu un velosipēda simbolu attiecas tikai uz šiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Zaļais signāls atļauj kustību, bet sarkanais - aizliedz.
58. Lai informētu neredzīgos gājējus par luksoforu gaismas signālu pogas atrašanās vietu, kā arī lai informētu gājējus un velosipēdu vadītājus par luksofora gaismas signālu, kas atļauj šķērsot brauktuvi, gājēju vai gājēju un velosipēdu luksofora gaismas signālus var papildināt ar skaņas signāliem.
59. Transportlīdzekļu satiksmes regulēšanai joslā var lietot luksoforus ar sarkanu "X" veida signālu, zaļu lejup vērstas bultas signālu un dzeltenu lejup slīpi vērstas bultas signālu (luksoforus ar ilgstošu signāla degšanas periodu satiksmes regulēšanai joslā). Šiem signāliem ir šāda nozīme:
59.1. sarkans "X" veida signāls aizliedz braukt pa joslu, virs kuras tas novietots;
59.2. zaļš lejup vērstas bultas signāls atļauj braukt pa joslu, virs kuras tas novietots;
59.3. dzeltens lejup slīpi vērstas bultas signāls norāda, ka nekavējoties jāpārkārtojas uz bultas norādīto braukšanas joslu.
60. Ja šo noteikumu 59.punktā minētie luksofora signāli ir izslēgti, joslā, virs kuras luksofors novietots, iebraukt aizliegts.
61. Tramvaju satiksmes regulēšanai var lietot luksoforus ar četriem baltiem gaismas signāliem, kas izvietoti T burta veidā. Braukt atļauts tikai tad, ja vienlaikus ar apakšējo signālu iedegts arī viens vai vairāki augšējie signāli, no kuriem kreisais signāls atļauj braukt pa kreisi, vidējais - taisni, labais - pa labi. Ja iedegti tikai trīs augšējie signāli, braukt aizliegts.
62. Satiksmes regulētāju signāliem ir šāda nozīme:
62.1. rokas paceltas sānis vai nolaistas lejā:
62.1.1. no kreisā un labā sāna puses tramvajiem atļauts braukt taisni, bezsliežu transportlīdzekļiem - taisni un pa labi, gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi;
62.1.2. no priekšpuses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts;
62.2. labā roka iztaisnota priekšā:
62.2.1. no kreisā sāna puses tramvajam atļauts braukt pa kreisi, bezsliežu transportlīdzekļiem - visos virzienos;
62.2.2. no priekšpuses visiem transportlīdzekļiem atļauts braukt tikai pa labi;
62.2.3. no labā sāna puses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts;
62.2.4. gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi aiz satiksmes regulētāja muguras;
62.3. roka pacelta augšā - transportlīdzekļiem braukt un gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts, izņemot šo noteikumu 65.punktā minētos gadījumus.
63. Satiksmes regulētājs var dot arī citus transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem saprotamus signālus. Labākai redzamībai satiksmes regulētājs var lietot zizli (disku ar sarkanu gaismas atstarotāju). Lai pievērstu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, satiksmes regulētājs var dot svilpes signālu.
64. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, izņemot šo noteikumu 59.punktā minēto luksoforu, braukt aizliedz, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis pirms stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes. Ja nav stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes, transportlīdzeklis jāaptur šādās vietās:
64.1. pirms krustojumiem un citos ceļa posmos - pirms gājēju pārejas, bet vietās, kur tās nav, - pirms luksofora (ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja signāls, - pirms brauktuvju krustošanās vietas) tā, lai netraucētu citus transportlīdzekļus un gājējus, kuru kustība ir atļauta;
64.2. pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm - saskaņā ar šo noteikumu 169.punktu.
65. Ja, iedegoties dzeltenajam signālam vai brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu 64.punktā noteiktajās vietās var apturēt, tikai strauji bremzējot, šī transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli. Gājējiem, kuri šajā brīdī atrodas uz brauktuves, jāpabeidz to šķērsot vai jāapstājas uz "drošības saliņas".
66. Transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem jāpakļaujas satiksmes regulētāja signāliem un norādījumiem arī tad, ja tie ir pretrunā ar luksofora signālu, ceļa zīmju vai ceļa apzīmējumu prasībām.
67. Tuvojoties stāvošam transportlīdzeklim, kuram ir iedegta mirgojoša zila bākuguns, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli.
68. Transportlīdzekļa vadītājs aptur transportlīdzekli, ja policijas darbinieks, Autotransporta inspekcijas amatpersona (pasažieru un kravas autopārvadājumu kontroles laikā), robežsargs (uz valsts robežas vai pierobežā) vai muitas amatpersona (muitas zonā) dod norādījumu apturēt transportlīdzekli:
68.1. ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa svārstveida kustību no policijas, Autotransporta inspekcijas (pasažieru un kravas autopārvadājumu kontroles laikā), Valsts robežsardzes (uz valsts robežas vai pierobežā) vai Valsts ieņēmumu dienesta automobiļa vai motocikla, kam ir valsts standartā LVS 63:1999 noteiktais operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai tā nav;
68.2. ar horizontāli vērstu roku vai zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves. Vienlaikus ar otru roku var dot norādījumus, kuram konkrēti transportlīdzekļa vadītājam un kur jāaptur transportlīdzeklis.
69. Amatpersonai, kas dod norādījumu apstādināt transportlīdzekli, jābūt tērptai formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un atšķirības zīmi. Ja apstādināšana notiek no šo noteikumu 68.1.apakšpunktā minētajiem transportlīdzekļiem, gaismu atstarojoša materiāla elementi nav obligāti.

saturs

Braukšanas sākšana un braukšanas virziena maiņa

70. Pirms jebkura manevra — braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u.tml. — transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem. Ja gaismas virzienrādītāju nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku atbilstoši manevram.
71. Kreisā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota kreisā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta labā roka.
72. Labā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota labā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta kreisā roka.
73. Bremzēšanas signālam atbilst augšup pacelta kreisā vai labā roka.
74. Signāls ar roku jārāda nepārprotami, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu skaidri redzēt.
75. Signāls ar gaismas virzienrādītāju vai ar roku jārāda laikus pirms manevra sākuma un jāpārtrauc tūlīt pēc tā pabeigšanas (signāla rādīšanu ar roku var pārtraukt tieši pirms manevra). Signāls nav jārāda, ja tas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.
76. Pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad transportlīdzekļa vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu transportlīdzekļa vadītāju, kas uzsācis apdzīšanu.
77. Signāla lietošana nedod transportlīdzekļa vadītājam priekšroku un neatbrīvo viņu no pienākuma ievērot piesardzību.
78. Izbraucot uz ceļa no blakusteritorijām (pagalmiem, stāvvietām, degvielas uzpildes stacijām, uzņēmumiem u.tml.), transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas virzās pa ceļu.
79. Nobraucot no ceļa uz blakusteritoriju, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuru ceļu viņš šķērso.
80. Apdzīvotās vietās transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētas pieturas. Trolejbusu un autobusu vadītāji drīkst sākt braukt no pieturas tikai tad, kad ir pārliecinājušies, ka viņiem tiek dots ceļš.
81. Pārkārtojoties transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas, nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi.
82. Ārpus krustojumiem, kur tramvaja sliežu ceļa klātne šķērso bezsliežu transportlīdzekļu brauktuvi, tramvajam ir priekšroka.
83. Pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, kad jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409.ceļa zīme).
84. Ja brauktuves vidū vienā līmenī atrodas tramvaja sliežu ceļa klātne, jāno­griežas pa kreisi vai jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz tā paša virziena tramvaja sliežu ceļa klātnes.
85. Ja krustojumā joslu skaitu un braukšanas virzienu tajās nosaka 512., 515. vai 517.ceļa zīme, nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā no tramvaja sliežu ceļa klātnes aizliegts.
86. Jānogriežas tā, lai, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis neatrastos pretējā braukšanas virziena pusē.
87. Ja tramvaja sliežu ceļa klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, šķērsot tramvaja sliežu ceļa klātni atļauts tikai šim nolūkam paredzētās vietās.
88. Ja transportlīdzekļa gabarītu vai citu iemeslu dēļ nav iespējams nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, ir atļauta atkāpe no šīs prasības, ja tas netraucē citu transportlīdzekļu kustību.
89. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma, bezsliežu transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanu, kā arī transportlīdzekļiem, kas brauc pa tā paša virziena tramvaja sliežu klātni.
90. Ja brauktuve nav pietiekami plata, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, to atļauts darīt no brauktuves labās malas vai labās nomales, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam, kas apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš tajā pašā virzienā braucošajiem un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.
91. Ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta, ceļu dod transportlīdzekļa vadītājs, kuram transportlīdzeklis tuvojas no labās puses.
92. Ja ir iekārtota bremzēšanas josla, transportlīdzekļa vadītājam, kurš paredzējis nogriezties, laikus jāpārkārtojas braukšanai minētajā joslā, un transportlīdzekļa vadītājs drīkst samazināt braukšanas ātrumu, tikai atrodoties uz tās.
93. Ja izbraukšanai uz ceļa iekārtota ieskrējiena josla, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc pa to un jāiekļaujas transportlīdzekļu plūsmā, dodot ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu.
94. Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts šādās vietās:
94.1. uz gājēju pārejām;
94.2. tuneļos;
94.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;
94.4. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm;
94.5. vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m.
95. Braucot atpakaļgaitā, transportlīdzekļa vadītājs nedrīkst traucēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, transportlīdzekļa vadītājam minētā manevra veikšanā jālūdz citu personu palīdzība. Aizliegts braukt atpakaļgaitā pa ceļu, kas apzīmēts ar 548.ceļa zīmi.

saturs

Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuves

96. Bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi vai ceļa zīmes, bet, ja to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši transportlīdzekļu vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepieciešamos intervālus starp transportlīdzekļiem.
97. Uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, kā arī uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū ir tramvaja sliežu ceļa klātne, tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, atļauts iebraukt, tikai nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā.
98. Ārpus apdzīvotām vietām jābrauc iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Ja braukšanai vienā virzienā ir divas vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai tad, ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas, kā arī lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.
99. Apdzīvotās vietās, ja bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos:
99.1. ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas;
99.2. lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā;
99.3. lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa.
100. Kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, apdzīvotās vietās, kur braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt, tikai lai nogrieztos pa kreisi, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā vai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa kravas iekraušanai vai izkraušanai.
101. Transportlīdzekļiem, kuriem aizliegts pārsniegt vai kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēj pārsniegt braukšanas ātrumu 40 km/h, un traktortehnikai jābrauc tikai pa labo malējo joslu. Minētajiem transportlīdzekļiem un traktortehnikai citā joslā atļauts iebraukt, tikai lai apdzītu, apsteigtu, apbrauktu vai pārkārtotos pirms nogriešanās pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.
102. Ja braukšanas joslās ceļu satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi vienā līmenī ar brauktuvi. Šādā gadījumā nedrīkst traucēt tramvaja braukšanu.
103. Ja joslu skaitu un braukšanas virzienus krustojumā nosaka 512., 513., 514., 515., 516. vai 517.ceļa zīme, braukt pa tramvaja sliedēm krustojumā aizliegts.
104. Braukt pa tramvaja pretējā virziena sliežu ceļa klātni aizliegts.
105. Ja ceļš apzīmēts ar 505., 506., 508. vai 509.ceļa zīmi, pa joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, pārējo transportlīdzekļu vadītājiem, izņemot taksometrus, aizliegts braukt, kā arī aizliegts apturēt transportlīdzekli šajā joslā.
106. Ja josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem apzīmēta ar 505.ceļa zīmi un 940.ceļa apzīmējumu un iekārtota brauktuves labajā pusē, un nav atdalīta no pārējās brauktuves ar nepārtrauktu ceļa apzīmējuma līniju, transportlīdzekļa vadītājam jānogriežas pa labi no šīs joslas. Šajā joslā atļauts iebraukt arī, lai pasažieri iekāptu transportlīdzeklī vai izkāptu no tā, ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi, kā arī lai izbrauktu pa labi uz ceļa ar šādu joslu.
107. Ja uz brauktuves ierīkots ar 413.ceļa zīmi un 941.ceļa apzīmējumu apzīmēts velosipēdu ceļš, kas no pārējās brauktuves atdalīts ar platu 920.ceļa apzīmējumu, pārējo transportlīdzekļu vadītājiem velosipēdu ceļu šķērsot atļauts tikai nepārtrauktā ceļa apzīmējuma pārtraukuma vietās.
108. Ja brauktuve sadalīta joslās ar ceļa apzīmējuma līnijām, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc tikai pa joslām. Uzbraukt uz pārtrauktajām ceļa apzīmējuma līnijām atļauts tikai pārkārtojoties.
109. Transportlīdzekļa vadītājam, nogriežoties uz ceļa, kas apzīmēts ar 745.ceļa zīmi, aizliegts iebraukt joslā, kas no abām pusēm apzīmēta ar 927.ceļa apzīmējumu. Iebraukt šajā joslā atļauts tikai pēc pabraukšanas garām pirmajam pēc krustojuma uzstādītajam šo noteikumu 59.punktā minētajam luksoforam.
110. Intensīvas ceļu satiksmes apstākļos, kad visas braukšanas joslas aizņemtas, mainīt joslu atļauts, tikai lai nogrieztos, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, apbrauktu vai apturētu transportlīdzekli.
111. Pa ietvēm, gājēju ceļiem un velosipēdu ceļiem mehāniskajiem trans­portlīdzekļiem braukt aizliegts, izņemot ceļu uzturēšanas un komunālo dienestu (elektroapgādes, siltumapgādes u.tml.) transportlīdzekļus, ja tie veic ceļu uzturēšanas, remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus. Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad pa gājēju ceļiem atļauts braukt un stāvēt (tai skaitā stāvēšanas ilgumu) transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības vai citus uzņēmumus, veic ar īpašumu apsaimniekošanu saistītus darbus (pieved preces, būvmateriālus u.tml.) objektos, kas atrodas tieši pie šiem gājēju ceļiem, ja nav citu piebraukšanas iespēju, netiek traucēta gājēju pārvietošanās un attiecīgo transportlīdzekļu pilna masa nepārsniedz 5 t. Novietojot transportlīdzekli stāvēšanai, tā salonā pie priekšējā stikla novieto informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis novietots.

saturs

Braukšanas ātrums, distance un intervāls

112. Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).
113. Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.
114. Apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās - 20 km/h. 115. Ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:
115.1. motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem - 90 km/h;
115.2. automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, - 80 km/h.
116. Ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto.
117. Citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 115. un 116.punktā, transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:
117.1. pārvadājot pasažierus ārpus kabīnes speciāliem darbiem paredzētos kravas automobiļos, kuru furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, - 60 km/h;
117.2. velkot mehāniskos transportlīdzekļus, - 50 km/h;
117.3. velkot šo noteikumu 249.punktā minētos tehnoloģiskos agregātus - piekabes, - 40 km/h;
117.4. braucot pa ceļu, kas apzīmēts ar 548.ceļa zīmi, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem - 110 km/h, automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, - 90 km/h, bet laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam attiecīgi - 90 km/h un 80 km/h;
117.5. mopēdiem - 45 km/h.
118. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:
118.1. pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto maksimālo braukšanas ātrumu;
118.2. pārsniegt braukšanas ātrumu, kāds saskaņā ar šo noteikumu 263.punktā minētajām prasībām norādīts pazīšanas zīmē uz transportlīdzekļa;
118.3. traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu;
118.4. strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai.
119. Transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību.
120. Ārpus apdzīvotām vietām šo noteikumu 266. un 268.punktā minēto transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) vadītājiem starp savu un priekšā braucošo transportlīdzekli jāietur tāda distance, lai apdzenošie transportlīdzekļi varētu netraucēti pārkārtoties ceļa labajā pusē. Šī prasība nav spēkā, ja transportlīdzekļa vadītājs gatavojas apdzīt, kā arī intensīvas ceļu satiksmes apstākļos.

saturs

Apdzīšana, samainīšanās ar pretim braucošu transportlīdzekli un apsteigšana

121. Pirms apdzīšanas sākuma transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par to, vai:
121.1. neviens aiz viņa braucošo transportlīdzekļu vadītājs, kuram viņš varētu traucēt, nav sācis apdzīšanu;
121.2. pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs nerāda kreisā pagrieziena signālu;
121.3. apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transportlīdzekļi;
121.4. pēc apdzīšanas viņš varēs atgriezties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē), netraucējot apdzenamo transportlīdzekli.
122. Apdzenamā transportlīdzekļa vadītājam aizliegts traucēt apdzīšanu (palielināt braukšanas ātrumu u.tml.).
123. Aizliegts apdzīt šādās vietās:
123.1. regulējamos krustojumos;
123.2. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu;
123.3. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuvāk par 100 m pirms tām;
123.4. augšupceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u.tml.;
123.5. uz gājēju pārejām un tuneļos.
124. Netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, lai palaistu garām ar lielāku ātrumu braucošu transportlīdzekli, drīkst pārkārtoties un īslaicīgi braukt pa ceļa nomali, ja tā ir ar asfalta vai asfaltbetona segumu. Ja ārpus apdzīvotām vietām ceļa platums vai brauktuves stāvoklis, ņemot vērā pretim braucošo transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, neļauj apdzīt lēni braucošu, lielgabarīta vai ar noteiktu ierobežotu ātrumu braucošu transportlīdzekli, tā vadītājam, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, jābrauc iespējami tuvāk ceļa (nomales) labajai malai, kā arī, ja nepieciešams, jāaptur transportlīdzeklis un jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas aiz tā izveidojuši sastrēgumu.
125. Ja samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli ir apgrūtināta, transportlīdzekļa vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis (kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transportlīdzeklim. Ja stāvos augšupceļos vai lejupceļos, kas apzīmēti ar 110. un 111.ceļa zīmi, ir šķēršļi, ceļu dod lejup braucošā transportlīdzekļa vadītājs.
126. Lai pievērstu apdzenamā transportlīdzekļa vadītāja uzmanību, atļauts signalizēt ar lukturu gaismu pārslēgšanu saskaņā ar šo noteikumu 185.punktā noteiktajām prasībām.
127. Ārpus apdzīvotām vietām uz ceļiem ar divām vai vairākām braukšanas joslām vienā virzienā aizliegts apsteigt tajā pašā joslā priekšā braucošo transportlīdzekli pa labo pusi, izņemot gadījumu, kad tas rāda kreisā pagrieziena signālu un ir uzsācis manevru.

saturs

Apstāšanās un stāvēšana

128. Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, - brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja brauktuves malā izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos.
129. Apdzīvotās vietās atļauts apstāties un stāvēt arī ceļa kreisajā pusē iespējami vairāk pa kreisi uz nomales, bet, ja tās nav, - brauktuves malā vai tās paplašinājumos uz šādiem ceļiem:
129.1. uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū nav tramvaja sliežu ceļa klātnes;
129.2. uz vienvirziena ceļiem (kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, - tikai kravas iekraušanai vai izkraušanai).
130. Transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai. Motociklus bez blakusvāģa, mopēdus un velosipēdus atļauts novietot stāvēšanai divās rindās.
131. Stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 532. vai 533.ceļa zīmi un 827., 828., 829., 830., 831. vai 832.papildzīmi, atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 825. vai 826.papildzīmi, - arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem. Stāvvietās uz ietves transportlīdzekļi jānovieto vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei. Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem, mopēdiem un motocikliem bez blakusvāģa, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos.
132. Ilgstoša stāvēšana (atpūta, nakšņošana u.tml.) ārpus apdzīvotām vietām atļauta tikai stāvlaukumos vai ārpus ceļa robežām. Ilgstoši atstāt transportlīdzekli uz ceļa ir aizliegts.
133. Transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt transportlīdzekļa vadītāja vietu tikai tad, ja ir veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, bet atstāt transportlīdzekli -, ja novērsta arī iespēja to lietot bez transportlīdzekļa vadītāja ziņas.
134. Aizliegts atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus.
135. Aizliegts apstāties un stāvēt:
135.1. uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja braukšanai;
135.2. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuneļos;
135.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;
135.4. vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m;
135.5. uz gājēju pārejām, vietās, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš un tuvāk par 5 m no tām;
135.6. brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 m no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.);
135.7. tuvāk par 25 m pirms un 10 m aiz 534., 535., 536. vai 538.ceļa zīmes. Atļauts apstāties, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā un ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi;
135.8. vietās, kur transportlīdzeklis citiem transportlīdzekļu vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;
135.9. uz ietvēm, izņemot šo noteikumu 131.punktā minētos gadījumus;
135.10. uz ieskrējiena un bremzēšanas joslām;
135.11. 326.ceļa zīmes darbības zonā;
135.12. vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943. vai 947.ceļa apzīmējumu;
135.13. ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m.
136. Aizliegts stāvēt:
136.1. ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 m no dzelzceļa pārbrauktuves, bet apdzīvotās vietās - tuvāk par 50 m no tās;
136.2. citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos;
136.3. 327.ceļa zīmes darbības zonā un - attiecīgi nepāra vai pāra datumos - 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi;
136.4. vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 944.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kas apzīmētas ar 945.ceļa apzīmējumu.
137. Piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāšanās vai stāvēšana aizliegta, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu brauktuvi un nogādātu transportlīdzekli vietā, kur apstāšanās un stāvēšana nav aizliegta.

saturs

Braukšana krustojumos

138. Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas, un velosipēdu vadītājiem, kuru ceļu viņš šķērso.
139. Aizliegts iebraukt krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas transportlīdzekļa vadītāju var piespiest apturēt transportlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucēt braukt citiem transportlīdzekļiem.

saturs

Regulējami krustojumi

140. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc no pretējā virziena taisni vai nogriežas pa labi.
141. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli atļauj braukt vienlaikus tramvajam un bezsliežu transportlīdzekļiem, priekšroka ir tramvajam neatkarīgi no tā braukšanas virziena.
142. Braucot bultas norādītajā virzienā, kas iedegta papildsekcijā kopā ar luksofora sarkano vai dzelteno signālu, transportlīdzekļa vadītājam (arī tramvaja vadītājam) jādod ceļš no citiem virzieniem braucošo transportlīdzekļu vadītājiem.
143. Transportlīdzekļa vadītājam, kas iebraucis krustojumā, kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma iecerētajā virzienā jāizbrauc neatkarīgi no tā luksofora signāla, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no krustojuma. Ja krustojumā pirms luksoforiem, kas atrodas transportlīdzekļa vadītāja braukšanas ceļā, ir 541.ceļa zīme, transportlīdzekļa vadītājam jāņem vērā katra luksofora signāli.
144. Kad luksoforā iedegas atļaujošais signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas iebraukuši krustojumā, kad viņiem to atļāva luksofora signāls, kā arī gājējiem, kas nav paguvuši šķērsot brauktuvi.
145. Ja luksofors izslēgts vai darbojas mirgojošas dzeltenās gaismas režīmā, transportlīdzekļa vadītājam jāievēro neregulējamu krustojumu šķērsošanas noteikumi un pirms krustojuma uzstādīto priekšrocības ceļa zīmju prasības.

saturs

Neregulējami krustojumi

146. Nevienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu.
147. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš tā transportlīdzekļa vadītājam, kas tuvojas no labās puses.
148. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā tramvaja vadītājam neatkarīgi no tā braukšanas virziena ir priekšroka attiecībā pret bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem.
149. Ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu, transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa galveno ceļu, savstarpēji jāievēro vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas noteikumi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa mazāk svarīgu ceļu.
150. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī tramvaju vadītājiem.
151. Transportlīdzekļa vadītājam, kas uz galvenā ceļa nogriežas pa kreisi vai apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš transportlīdzekļu vadītājiem, kas uzsākuši apdzīšanu.
152. Ja pirms krustojuma nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes, kā arī ja uz šķērsojamā ceļa pirms krustojuma nav uzstādīta 206. vai 207.ceļa zīme un vadītājs nevar noteikt, vai ceļam ir segums (diennakts tumšajā laikā vai ja ceļu klāj dubļi, sniegs u.tml.), transportlīdzekļa vadītājam jāuzskata, ka viņš atrodas uz mazāk svarīga ceļa.

saturs

Ceļu satiksme dzīvojamās zonās

153. Dzīvojamā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā.
154. Dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu.
155. Transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, - transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu.
156. Dzīvojamā zonā aizliegts:
156.1. mācīt vadīt transportlīdzekli;
156.2. stāvēt transportlīdzekļiem ar iedarbinātu motoru ilgāk par piecām minūtēm;
156.3. iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 5 t, kā arī traktortehnikai, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams kravas iekraušanai, izkraušanai vai darbu veikšanai, autobusiem, kuru garums pārsniedz 6 m, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no tā.
157. Izbraucot no dzīvojamās zonas, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
158. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem.

saturs

Gājēju pārejas un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas

159. Transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti.
160. Ja pirms neregulējamas gājēju pārejas apturēts transportlīdzeklis vai citi transportlīdzekļi, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, samazina braukšanas ātrumu, transportlīdzekļa vadītājs var turpināt braukt tikai tad, kad ir pārliecinājies, ka transportlīdzekļu priekšā neatrodas gājēji.
161. Jebkurā gadījumā (arī ārpus gājēju pārejām) transportlīdzekļa vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi.
162. Uz regulējamas gājēju pārejas un krustojumos, kad ir iedegts atļaujošais luksofora signāls vai tiek parādīts satiksmes regulētāja atļaujošais signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod iespēja gājējiem pabeigt brauktuves šķērsošanu.
163. Aizliegts uzbraukt uz gājēju pārejas, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest transportlīdzekļa vadītāju uz tās apturēt transportlīdzekli un traucēt gājēju pārvietošanos.
164. Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kuri iet uz tajā pašā braukšanas virzienā pieturā (ceļa vidū) apturētu tramvaju vai nāk no tā.
165. Tuvojoties apturētam transportlīdzeklim, kuram uzstādīta bērnu grupas pārvadāšanas pazīšanas zīme, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu apturēt transportlīdzekli un palaist garām bērnus, kas šķērso brauktuvi.

saturs

Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana

166. Šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš vilcienam (lokomotīvei, drezīnai), kas tuvojas.
167. Pirms pārbrauktuves transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens, un jāņem vērā barjeras stāvoklis, gaismas signalizācija, ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi, kā arī pārbrauktuves dežuranta norādījumi un signāli. Aizliegts braukt, ja pārbrauktuves dežurants, nostājoties ar krūtīm vai muguru pret vadītāju, signalizē ar virs galvas paceltu zizli vai sānis paceltām rokām.
168. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja barjera ir aizvērta vai sāk aizvērties vai ja luksoforā deg aizlieguma signāls (neatkarīgi no barjeras stāvokļa, kā arī ja tās nav). Ja luksofors nedarbojas vai deg tikai balts mirgojošs signāls, bet barjera atvērta vai tās nav, transportlīdzekļa vadītājs drīkst braukt pāri pārbrauktuvei tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, vai netuvojas vilciens.
169. Lai palaistu garām tuvojošos vilcienu, kā arī citos gadījumos, kad pārbrauktuvi šķērsot aizliegts, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis pirms stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums), bet, ja tās nav, - pirms 541. vai 207.ceļa zīmes; ja to nav, - ne tuvāk par 5 m no barjeras; ja tās nav, - ne tuvāk par 10 m no dzelzceļa tuvākās sliedes; ja dzelzceļa pārbrauktuve aprīkota tikai ar luksoforu, - pirms luksofora. Sākot braukt pēc transportlīdzekļa apturēšanas, transportlīdzekļa vadītājam vēlreiz jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens.
170. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja:
170.1. aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest transportlīdzekļa vadītāju apturēt transportlīdzekli uz pārbrauktuves;
170.2. uz tās atrodas transportlīdzeklis. Ja uz pārbrauktuves atrodas avarējis transportlīdzeklis, pārējiem vadītājiem jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi no tā.
171. Piespiedu apstāšanās gadījumā uz pārbrauktuves transportlīdzekļa vadītājam jāizsēdina pasažieri un jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi. Ja transportlīdzekli no pārbrauktuves nobraukt neizdodas, vadītājam, ja iespējams, jāinformē glābšanas dienests un jārīkojas šādi:
171.1. ja iespējams, jānosūta cilvēki virzienā gar sliežu ceļu uz abām pusēm (katrs — 1000 m attālumā no pārbrauktuves), ja ir tikai viens cilvēks, — tajā virzienā, kur sliežu ceļš sliktāk pārredzams, un jāpaskaidro, kā jārāda apstāšanās signāls vilciena mašīnistam, lai apturētu tuvojošos vilcienu;
171.2. jāpaliek transportlīdzekļa tuvumā un jādod vispārējas trauksmes signāls;
171.3. kad parādās vilciens, jāskrien tam pretī, rādot apstāšanās signālu. Apstāšanās signālu rāda ar rokas apļošanu, dienā — turot rokā spilgtas krāsas drānu vai citu labi saskatāmu priekšmetu, naktī — iedegtu lāpu vai lukturi. Vispārējās trauksmes signāls ir skaņu signālu sērija, kas sastāv no viena gara un trijiem īsiem signāliem.
172. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:
172.1. vest pāri pārbrauktuvei transportēšanai nesagatavotas iekārtas un mašīnas (lauksaimniecības mašīnas, ceļu būves mašīnas, celtniecības mašīnas u.tml.);
172.2. šķērsot dzelzceļa sliežu ceļus šim nolūkam neparedzētās vietās;
172.3. apbraukt transportlīdzekļus, kuri apturēti pirms pārbrauktuves, ja kustība pāri dzelzceļa pārbrauktuvei aizliegta un apbraukšana saistīta ar iebraukšanu tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā;
172.4. patvaļīgi atvērt barjeru vai apbraukt to.
173. Ar dzelzceļa ceļa distances priekšnieka atļauju pārbrauktuvi drīkst šķērsot šādi transportlīdzekļi:
173.1. transportlīdzekļi, kuru gabarīti ar kravu vai bez tās platumā pārsniedz 5 m vai augstumā no brauktuves virsmas - 4,5 m;
173.2. transportlīdzekļi vai to sastāvi, kuru faktiskā masa pārsniedz 52 t.

saturs

Ārējās apgaismes ierīču lietošana

174. Diennakts gaišajā laikā mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā arī tramvajiem un trolejbusiem jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas, tuvās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem.
175. Braucot diennakts tumšajā laikā, transportlīdzekļiem jābūt iedegtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm:
175.1. mehāniskajiem transportlīdzekļiem - tuvās vai tālās gaismas lukturiem, kā arī gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam;
175.2. piekabēm - gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam.
176. Braucot nepietiekamas redzamības apstākļos, transportlīdzekļiem jābūt iedegtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm:
176.1. mehāniskajiem transportlīdzekļiem - tuvās gaismas, tālās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem, kā arī gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam;
176.2. piekabēm - gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam.
177. Transportlīdzekļa vadītājam tālās gaismas lukturi jāpārslēdz uz tuvās gaismas lukturiem:
177.1. apdzīvotās vietās, ja ceļš ir pietiekami un vienmērīgi apgaismots;
177.2. vismaz 150 m attālumā no pretim braucošā transportlīdzekļa vai arī lielākā attālumā, ja pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājs par lukturu pārslēgšanas nepieciešamību signalizē, periodiski pārslēdzot lukturu gaismu;
177.3. ja var apžilbināt citus vadītājus (arī tos, kuri brauc tajā pašā virzienā). Ja transportlīdzekļa vadītāju apžilbina, viņam jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un, nemainot braukšanas joslu, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis.
178. Apstājoties un stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem. Ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u.tml., atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus.
179. Apstājoties un stāvot apdzīvotās vietās neapgaismotos ceļa posmos diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem, bet mehāniskajiem transportlīdzekļiem bez piekabēm gabarītlukturu vietā atļauts iedegt stāvgaismas lukturus brauktuves pusē. Ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u.tml., atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus.
180. Apstājoties un stāvot apdzīvotās vietās diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, gabarītlukturus vai stāvgaismas lukturus atļauts neiedegt ceļa posmos, kur apturētais transportlīdzeklis citiem vadītājiem labi saredzams pietiekamā attālumā.
181. Braucot priekšējos miglas lukturus atļauts iedegt:
181.1. nepietiekamas redzamības apstākļos - atsevišķi vai kopā ar tuvās gaismas lukturiem;
181.2. diennakts tumšajā laikā neapgaismotos ceļa posmos - kopā ar tuvās gaismas lukturiem.
182. Pakaļējos miglas lukturus atļauts iedegt tikai tad, ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u.tml.
183. Priekšējiem un pakaļējiem miglas lukturiem jāieslēdzas kopā ar gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumu.
184. Prožektorus un grozāmlukturus atļauts iedegt tikai tiem transportlīdzekļiem, kuriem piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, ja netiek apžilbināti citi transportlīdzekļu vadītāji.
185. Lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, ar lukturu gaismām drīkst signalizēt šādi:
185.1. diennakts gaišajā laikā - ar īslaicīgu tālās gaismas lukturu ieslēgšanu;
185.2. diennakts tumšajā laikā - ar vairākkārtēju īslaicīgu (tuvā gaisma - tālā gaisma) lukturu pārslēgšanu, ja netiek apžilbināti citi transportlīdzekļu vadītāji.
186. Velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim jebkurā diennakts laikā jābūt iedegtai avārijas gaismas signalizācijai. Ja avārijas gaismas signalizācijas nav vai tā nedarbojas, transportlīdzekļa aizmugurē jāpiestiprina avārijas zīme.

saturs

Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana

187. Skaņas signālu atļauts lietot, tikai lai novērstu ceļu satiksmei bīstamas situācijas, bet ārpus apdzīvotām vietām - arī lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību.
188. Avārijas gaismas signalizācija jāiededz (izņemot gadījumus, ja mehāniskais transportlīdzeklis ar tādu nav aprīkots vai tā nedarbojas) un avārijas zīme uz ceļa jāizliek šādos gadījumos:
188.1. piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāties vai stāvēt aizliegts, vai vietās, kur redzamības, meteoroloģisko apstākļu, citu transportlīdzekļu braukšanas ātruma, ceļa seguma stāvokļa u.tml. iemeslu dēļ apturētais transportlīdzeklis var radīt draudus satiksmes drošībai;
188.2. ja noticis ceļu satiksmes negadījums vai uz brauktuves izkritusi vai izlijusi krava;
188.3. apstājoties un stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, ja nedeg kāds no priekšējiem vai pakaļējiem gabarītlukturiem.
189. Braucot avārijas gaismas signalizācija jāiededz arī šādos gadījumos:
189.1. ja vadītājs tiek apžilbināts;
189.2. velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim.
190. Avārijas zīme uz ceļa jāizliek tādā attālumā no transportlīdzekļa, lai laikus brīdinātu citu transportlīdzekļu vadītājus par briesmām. Jebkurā gadījumā attālumam no avārijas zīmes līdz transportlīdzeklim jābūt šādam:
190.1. apdzīvotās vietās - ne mazākam par 15 m;
190.2. ārpus apdzīvotām vietām - ne mazākam par 100 m.
191. Transportlīdzekļa vadītājs, kurš pārvadā bīstamas kravas, piespiedu apstāšanās gadījumā uz ceļa papildus šo noteikumu 190.punktā noteiktajai avārijas zīmei izliek divus mirgojošus oranžus (dzeltenus) lukturus.

saturs

Transportlīdzekļu vilkšana

192. Mehāniskos transportlīdzekļus atļauts vilkt:
192.1. izmantojot lokano vai cieto sakabi;
192.2. daļēji novietojot velkamo mehānisko transportlīdzekli uz velkošā transportlīdzekļa (kravas kastē vai uz speciālas atbalstierīces). 193. Velkot ar cieto vai lokano sakabi, pie velkamā mehāniskā transportlīdzekļa stūres jābūt transportlīdzekļa vadītājam, izņemot gadījumu, kad cietās sakabes konstrukcija nodrošina velkamā mehāniskā transportlīdzekļa vadāmību.
194. Cietajai sakabei starp velkošo un velkamo mehānisko transportlīdzekli jānodrošina attālums, kas nepārsniedz 4 m, bet lokanajai sakabei šim attālumam jābūt no 4 līdz 6 m. Lokanajai sakabei jābūt apzīmētai tā, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu laikus pamanīt.
194.1 Traktortehnikai ar pilnu masu virs 4500 kg atļauts vilkt divas ar darba bremzēm aprīkotas divasu vai trīsasu piekabes laikposmā no 1.maija līdz 1.oktobrim.
195. Aizliegts vilkt:
195.1. vairāk par vienu mehānisko transportlīdzekli;
195.2. mehānisko transportlīdzekli, kuram ir bojāta stūres iekārta (atļauts vilkt, to daļēji novietojot uz velkošā transportlīdzekļa);
195.3. ja mehāniskajam transportlīdzeklim, kuram ir bojātas darba bremzes, faktiskā masa ir lielāka par pusi no velkošā mehāniskā transportlīdzekļa faktiskās masas;
195.4. ar lokano sakabi, ja ir bojāta vai nedarbojas velkamā mehāniskā transportlīdzekļa darba bremžu sistēma;
195.5. ar lokano sakabi atkalas laikā;
195.6. ar motociklu bez blakusvāģa, izņemot gadījumu, kad to paredzējis motocikla izgatavotājs un kad motocikls bez blakusvāģa velk speciāli šim nolūkam paredzētu piekabi;
195.7. velosipēdu vai mopēdu, kā arī motociklu bez blakusvāģa;
195.9. vairāk par vienu piekabi, izņemot šo noteikumu 194.1 punktā minēto gadījumu;
195.10. piekabi, kuras masa pārsniedz vilcēja izgatavotāja noteikto vilkšanai paredzētās piekabes masu;
195.11. diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos - šo noteikumu 249.punktā minēto tehnoloģisko agregātu - piekabi.
196. Velkot ar lokano vai cieto sakabi, aizliegts vest pasažierus ārpus kabīnes velkamajā speciāliem darbiem paredzētajā kravas automobilī, kura furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, kā arī velkamajā autobusā vai trolejbusā. Ja velkamais automobilis ir daļēji novietots uz velkošā mehāniskā transportlīdzekļa, pasažieriem atļauts atrasties tikai velkošā mehāniskā transportlīdzekļa kabīnē.

saturs

Pasažieru pārvadāšana

197. Transportlīdzeklī nedrīkst pārvadāt lielāku pasažieru skaitu, kā norādīts transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā vai norādījis (paredzējis) transportlīdzekļa izgatavotājs. Pasažieri jāpārvadā tā, lai tie netraucētu transportlīdzekļa vadītāju un neierobežotu viņa redzamību. Pasažierus vieglajos automobiļos un kravas automobiļos atļauts pārvadāt tikai šim nolūkam paredzētajās sēdvietās, bet autobusos - arī šim nolūkam paredzētajās stāvvietās.
199. Pārvadājot bērnu grupas, kas dodas ekskursijās, uz sporta pasākumiem u.tml., autobusā jāatrodas vismaz vienam pieaugušajam pavadonim. Šādam transportlīdzeklim priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši šo noteikumu 257.punktā minētajām prasībām.
200. Ja transportlīdzekļos, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, ved bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 cm, jālieto viens no šādiem drošības līdzekļiem:
200.1. bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram atbilstošā bērnu sēdeklītī, kas ar drošības jostu piesprādzēts pie pasažieru sēdekļa;
200.2. bērnam jāsēž uz viņa vecumam un svaram atbilstoša paliktņa un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu.
201. Aizliegts pārvadāt pasažierus kravas automobilī ārpus tā kabīnes, izņemot:
201.1. Iekšlietu ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību transportlīdzekļus (pasažieru pārvadāšanas kārtību šādos gadījumos nosaka attiecīgās institūcijas iekšējie normatīvie akti);
201.2. speciāliem darbiem paredzētus kravas automobiļus, kuru furgona tipa kravas telpās ir ierīkotas pasažieru sēdvietas un kuri ir noteiktā kārtībā reģistrēti.
202. Noteikumu 201.punktā minētajos gadījumos pārvadāt pasažierus atļauts transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, bet, ja pasažieru skaits (neskaitot transportlīdzekļa vadītāju) pārsniedz astoņus cilvēkus, — transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C un attiecīgi D1 vai D kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus.
203. Aizliegts pārvadāt pasažierus:
203.1. ārpus traktortehnikas kabīnes, piekabē (puspiekabē) un motocikla kravas nodalījumā;
203.2. kas jaunāki par 14 gadiem, vieglā automobiļa priekšējā sēdeklī, ja tā konstrukcijā nav paredzētas drošības jostas, kā arī uz motocikla sēdekļa.

saturs

Kravas pārvadāšana

204. Pārvadājamās kravas masa un slodzes sadalījums uz asīm nedrīkst pārsniegt attiecīgā transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktos lielumus.
205. Kravu transportlīdzeklī novieto un, ja nepieciešams, nostiprina atbilstoši normatīvajos aktos par kravu nostiprināšanu noteiktajām prasībām tā, lai krava:
205.1. neapdraudētu ceļu satiksmes dalībniekus, nenokristu un nevilktos pa ceļu;
205.2. transportlīdzekļa vadītājam neierobežotu pārredzamību;
205.3. neietekmētu transportlīdzekļa stabilitāti un neapgrūtinātu tā vadīšanu;
205.4. neaizsegtu ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, numura zīmes un pazīšanas zīmes, kā arī netraucētu uztvert signālus, ko rāda ar roku;
205.5. neradītu troksni, nesaceltu putekļus un nepiesārņotu vai nepiegružotu apkārtējo vidi.
206. Pārvadāt kravu ar vieglo automobili tā aizmugurē, izmantojot speciāli šim nolūkam paredzētu statīvu, kas kopā ar kravu vai bez tās daļēji vai pilnīgi aizsedz ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, valsts numura vai pazīšanas zīmes, atļauts, ja statīvs aprīkots ar dublējošām ārējās apgaismošanas ierīcēm, gaismas atstarotājiem un valsts numura stiprināšanas vietu ar atbilstošu numura zīmes apgaismojumu.
207. Krava jāapzīmē atbilstoši šo noteikumu 264.punktā minētajām prasībām, ja:
207.1. priekšpusē vai aizmugurē tā izvirzīta ārpus transportlīdzekļa gabarītiem tālāk par 1 m;
207.2. platumā tā izvirzīta tālāk par 0,4 m no priekšējo vai pakaļējo gabarītlukturu ārējās malas.
208. Ja kravas automobiļu, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu (piemēram, iekrāvēju) vai bez tā, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Atļaujas netiek izsniegtas dalāmu kravu pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus.
209. Policijas darbinieki, Autotransporta inspekcijas amatpersonas (pasažieru un kravas autopārvadājumu kontroles laikā) vai robežsargi (uz valsts robežas un pierobežā) var pieprasīt kravas automobiļu, to piekabju (puspiekabju) un autobusu gabarītu, faktiskās masas un ass slodžu pārbaudi.

saturs

Mācību braukšana

210. Mācību iestāžu braukšanas mācību instruktoram jābūt atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja un instruktora apliecībai. Individuāli mācīt vadīt atļauts transportlīdzekļa vadītājam, kura atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz trīs gadi.
211. Personai, kura mācās braukt ar motociklu, triciklu, kvadriciklu, auto­mobili vai autobusu, jābūt klāt braukšanas mācību atļaujai vai dokumentam par tiesībām vadīt mehāniskos transportlīdzekļus. Pēc policijas darbinieku pieprasījuma viens no šiem dokumentiem jāiedod pārbaudei.
212. Individuāli mācīt vadīt atļauts tikai ar A1, A, B1 un B kategorijas transportlīdzekļiem.
213. Mācīt personas vadīt transportlīdzekli drīkst ne agrāk kā divus gadus pirms atbilstošās kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības iegūšanai noteiktā vecuma sasniegšanas.
214. Sākotnējai mācību braukšanai jānotiek norobežotos laukumos (autodromos).
215. Mācību braucieni pa ceļiem drīkst notikt tikai apmācītāja (transportlīdzekļa vadītāja) klātbūtnē un tikai tad, kad mācāmā persona ir pietiekami labi apguvusi vadīšanas iemaņas. Mācāmajai personai jāzina un jāievēro šo noteikumu prasības. Pašvaldības savā administratīvajā teritorijā ir tiesīgas noteikt ceļus, pa kuriem laikā no plkst.7.00 līdz 10.00 un no plkst.16.00 līdz 20.00 aizliegti mācību braucieni.
216. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus lieto mācību braukšanai, jābūt pazīšanas zīmei atbilstoši šo noteikumu 260., 261. un 262.punktā minētajām prasībām.

saturs

Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un aprīkojums

236. Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija, tehniskais stāvoklis un aprīkojums atbilst normatīvajā aktā par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati noteiktajām prasībām un attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.
237. Transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā piecas dienas pēc tam, kad transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā. Turpmākās transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veic atbilstoši termiņam, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē.
238. Aizliegts braukt ar transportlīdzekli, ja tam ir kāds no šādiem bojājumiem:
238.1. diennakts tumšajā laikā nedeg abi tuvās gaismas lukturi;
238.2. nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg abi tuvās gaismas lukturi un vienlaikus abi priekšējie miglas lukturi;
238.3. lietus vai snigšanas laikā transportlīdzekļa vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs;
238.4. stūres iekārtas bojājumi neļauj transportlīdzekļa vadītājam izdarīt manevru;
238.5. darba bremžu sistēma transportlīdzekļa vadītājam nedod iespēju apturēt transportlīdzekli;
238.6. vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu;
238.7. transportlīdzeklim valsts tehniskajā apskatē vai tehniskā stāvokļa pārbaudē uz ceļa ir konstatēti bīstami bojājumi, kas apdraud satiksmes drošību.
239. Ja transportlīdzeklim ir kāds no šādiem ārējās apgaismes ierīču bojājumiem, ar to atļauts braukt uz stāvvietu vai remontvietu ar iedegtu avārijas gaismas signalizāciju vai ar transportlīdzekļa aizmugurē piestiprinātu avārijas zīmi (tikai pakaļējo ārējās apgaismes ierīču bojājuma gadījumā):
239.1. nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem;
239.2. diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem vai neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem;
239.3. diennakts tumšajā laikā nedeg kāds no tuvās gaismas lukturiem;
239.4. nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kāds no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus kāds no priekšējiem miglas lukturiem.
241. Ja uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām apturētam mehāniskajam transportlīdzeklim vai tā piekabei diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kāds no priekšējiem vai pakaļējiem gabarītlukturiem, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai transportlīdzekli nobrauktu no ceļa, bet, ja to izdarīt nav iespējams, tas jāapzīmē atbilstoši šo noteikumu 190.punktā minētajām prasībām.
242. Autobusiem, vieglajiem un kravas automobiļiem jābūt aprīkotiem ar:
242.1. avārijas zīmi;
242.2. medicīnisko aptieciņu (autobusiem, kuros ir vairāk nekā 25 sēdvietas, - ar divām aptieciņām);
242.3. ugunsdzēšamo aparātu (autobusiem, kuros ir vairāk nekā 9 sēdvietas, - ar diviem aparātiem).
243. Motocikliem ar blakusvāģi jābūt aprīkotiem ar avārijas zīmi un medicīnisko aptieciņu.
244. Laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam visiem automobiļiem un autobusiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, kā arī to piekabēm jābūt aprīkotām ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. Laikposmā no 1.maija līdz 1.oktobrim aizliegts braukt ar transport­līdzekļiem, kuriem ir riepas ar radzēm.
245. Aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar:
245.1. priekšmetiem, stiklu pārklājumiem, aizkariem, žalūzijām u.tml., kas būtiski ierobežo redzamību transportlīdzekļa vadītājam tā tiešās redzamības zonā. Attiecībā uz stiklu pārklājumiem par būtisku redzamības ierobežojumu transportlīdzekļa vadītāja redzamības zonā tiek uzskatīti stiklu pārklājumi, kas padara priekšējā stikla (vējstikla) gaismas caurlaidību mazāku par 75% vai priekšējo sānstiklu (priekšējo durvju stiklu) gaismas caurlaidību mazāku par 70%;
245.2. ierīcēm (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai;
245.3. ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni, skaņas signālu, plafonu, gaismas kontrolsignālu u.tml.) un speciālo krāsojumu, kas saskaņā ar šo noteikumu un Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām ir paredzēti noteiktiem transportlīdzekļiem (operatīvajiem transportlīdzekļiem, taksometriem u.tml.) un var maldināt pārējos ceļu satiksmes dalībniekus;
245.5. normatīvo aktu prasībām neatbilstošām apgaismes ierīcēm.

saturs

Transportlīdzekļu reģistrācija un numura zīmes

246. Ceļu satiksmē iesaistītos mehāniskos transportlīdzekļus, to piekabes un mopēdus piecu dienu laikā pēc to iegādes vai ievešanas dienas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, bet traktor­­tehniku un tās piekabes - Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā. Tramvajus un tro­lej­busus reģistrē vietējās pašvaldības to noteiktajā kārtībā. Ja ārvalstīs reģistrētu trans­por­t­līdzekli uz Latvijā izdotas pilnvaras vai Latvijā noslēgta līguma pamata lie­to persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta (juridiskajai personai - atrašanās vie­ta) ir Latvijā, piecu dienu termiņš skaitāms no pilnvaras izdošanas vai līguma no­slēgšanas dienas. Ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais īpaš­nieks vai turētājs vai arī mainās kaut viens no uzskaites tehniskajiem da­tiem, piecu dienu laikā jāveic pārreģistrācija. Ja mainās transportlīdzekļa reģis­trā­cijas apliecībā norādītā turētāja vārds, uzvārds vai nosaukums, pārreģistrācija jā­veic līdz nākamajai valsts tehniskajai apskatei vai līdz izbraukšanai ar šo trans­port­līdzekli no valsts. Pārreģistrācija līdz izbraukšanai ar transportlīdzekli no valsts jāveic arī gadījumā, ja mainās transportlīdzekļa īpašnieka vārds, uzvārds vai nosaukums un īpašnieks ar šo transportlīdzekli izbrauc no valsts vai izsniedz piln­varu izbraukšanai no valsts personai, kura nav transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs.
247. Ārvalstu pilsoņiem vai bezvalstniekiem no ārvalstīm uz laiku ievestie mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, kas atrodas Latvijā ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē, noteiktā kārtībā jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, bet traktortehnika un tās piekabes - Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā.
248. Aizliegts Latvijā pastāvīgi reģistrēt:
248.1. mehāniskos transportlīdzekļus, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Šī prasība neattiecas uz specializētajiem pasta transportlīdzekļiem, specializētajiem ceļu dienesta transportlīdzekļiem, specializētajiem atkritumu izvešanai paredzētajiem transportlīdzekļiem, transportlīdzekļiem, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējami kā vēsturiskie spēkrati, un transportlīdzekļiem, kas ievesti no ārvalstīm uz laiku;
248.2. mehāniskos transportlīdzekļus (izņemot traktortehniku un tās piekabes), piekabes un mopēdus, kuru ražotājiem nav piešķirts starptautiskais izgatavotāja identifikācijas kods. Latvijā starptautisko izgatavotāja identifikācijas kodu piešķir saskaņā ar valsts standarta LVS 88:1997 "Transportlīdzekļu marķēšana" prasībām. Šī prasība neattiecas uz iepriekš ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem;
248.3. kokvedējus, kuru gabarīti pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus.
249. Latvijā nav jāreģistrē tehnoloģiskie agregāti - piekabes (kompresori, ģeneratori, celtnieku dzīvojamie vagoniņi u.tml.), kuru pamatfunkcija nav saistīta ar piedalīšanos ceļu satiksmē un kas pēc savas konstrukcijas ir paredzēti īslaicīgai pārvietošanai pa ceļiem, un velosipēdi. Tehnoloģiskā agregāta - piekabes - īslaicīga pārvietošana pa ceļiem nozīmē tā pārvietošanu no viena objekta uz citu (neatkarīgi no attāluma), kur tas tiks izmantots paredzētajiem darbiem.
250. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot motociklus, triciklus, kvadriciklus, trolejbusus un traktortehniku, jābūt divām valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, traktortehnikai, piekabēm un mopēdiem - vienai valsts reģistrācijas numura zīmei. Mehānisko transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku) un to piekabju valsts reģistrācijas numura zīmēm jāatbilst valsts standarta LVS 20:1999 vai LVS 20:2003 prasībām, bet traktortehnikas un tās piekabju valsts reģistrācijas numura zīmēm - valsts standarta LVS 83:2007 prasībām. Numura zīmēm jāatbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem un jābūt piestiprinātām šim nolūkam paredzētajās vietās. Stāvoša transportlīdzekļa numura zīmes simboliem skaidrā diennakts gaišajā laikā jābūt salasāmiem vismaz no 40 m attāluma, bet skaidrā diennakts tumšajā laikā, kad iedegtas transportlīdzekļa ārējās apgaismes ierīces, - vismaz no 20 m attāluma.
251. Aizliegts braukt, ja kaut viena no numura zīmēm nav piestiprināta paredzētajā vietā. Aizliegts numura zīmes aizsegt vai pārklāt ar aizsargmateriāliem.
252. Uz tramvajiem un trolejbusiem jābūt uzkrāsotiem reģistrācijas numuriem.

saturs

Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumi

253. Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes (turpmāk - pazīšanas zīme), brīdināšanas ierīces un apzīmējumi izgatavojami saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuru dalībvalsts ir Latvija, vai šo noteikumu 4.pielikumu.
254. Pazīšanas zīmēm jābūt tīrām, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki tās varētu laikus pamanīt.
255. Transportlīdzekļiem aizliegts piestiprināt jebkādu citu informāciju vai zīmes, kurās izmantotas ar valsts standartu noteiktās ceļa zīmju formas, krāsu kombinācijas un simbolika un kuras var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.
256. Latvijā pastāvīgi reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kas šķērso valsts robežu, aizmugurē jābūt piestiprinātai valsts atšķirības zīmei — 175 mm platai un 115 mm augstai baltai elipsei ar 4 mm platu melnu apmali 2 mm attālumā no ārējās malas. Uz zīmes ir melni burti "LV", kuru augstums ir 60 mm (4.pielikuma 1.punkts). Valsts atšķirības zīmi atļauts neuzstādīt, izbraucot uz Eiropas Savienības valstīm, ja transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes atbilst valsts standarta LVS20:2003 "Transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes" prasībām.
257. Pārvadājot bērnu grupas, autobusa priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai kvadrātveida pazīšanas zīmei (malas garums no 250 līdz 300 mm) ar sarkanu apmali (apmales platums - 1/10 no malas garuma) un 121.ceļa zīmes simbolu melnā krāsā (4.pielikuma 2.punkts).
258. Automobiļiem, kurus vada kurlmēmi vai nedzirdīgi vadītāji, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai apļveida pazīšanas zīmei (diametrs 160 mm), uz kuras attēloti trīs melni apļi (diametrs 40 mm), kas veido vienādmalu trijstūri ar lejup vērstu virsotni (4.pielikuma 3.punkts).
259. (Zaudējis spēku ar 31.12.2005.; skat. 330. punktu.)
260. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem (arī to piekabēm), kurus lieto mācību braukšanai, jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei - baltam vienādmalu trijstūrim (malas garums no 200 līdz 300 mm - atkarībā no transportlīdzekļa veida) ar sarkanu apmali (apmales platums - 1/10 no malas garuma), uz kura ir melns "M" burts (4.pielikuma 5.punkts).
261. Izgaismota 260.punktā minētā pazīšanas zīme jānovieto uz kabīnes vai salona jumta (autobusiem apgaismotu pazīšanas zīmi atļauts novietot aiz priekšējā stikla vai maršruta plāksnes vietā). Autobusiem, kravas automobiļiem un to piekabēm aizmugurē jābūt piestiprinātai papildu pazīšanas zīmei, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla.
262. Automobiļiem, kurus izmanto individuālai mācību braukšanai, šo noteikumu 260.punktā minētās pazīšanas zīmes atļauts piestiprināt tikai iekšpusē pie priekšējā un aizmugures stikla. Motocikliem priekšā un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla.
263. Transportlīdzekļiem, ar kuriem pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas, kā arī transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums ir mazāks, nekā norādīts šo noteikumu 114. un 115.punktā (izņemot šo noteikumu 269.punktā minētos transportlīdzekļus), transportlīdzekļa aizmugurē kreisajā pusē jābūt piestiprinātai (uzkrāsotai) braukšanas ātruma ierobežojuma pazīšanas zīmei - 323.ceļa zīmes krāsainam attēlam ar norādītu atļauto braukšanas ātrumu (diametrs no 160 līdz 250 mm - atkarībā no transportlīdzekļa veida, apmales platums - 1/10 no diametra garuma) (4.pielikuma 6.punkts).
264. Ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzīta krava vai transportlīdzekļa daļas šo noteikumu 207.punktā minētajos gadījumos diennakts gaišajā laikā jāapzīmē ar gaismu atstarojošām signālplāksnītēm vai karodziņiem (malas garums 400 mm), kuriem abās pusēs pa diagonāli novilktas baltas un sarkanas 50 mm platas svītras (4.pielikuma 7.punkts), bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - ar iepriekšminētajām gaismu atstarojošām signālplāksnītēm vai iedegtiem lukturiem: priekšpusē - baltiem, aizmugurē - sarkaniem, sānos - oranžiem (dzelteniem).
265. Transportlīdzeklim, ar kuru pārvadā bīstamas kravas, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei - oranžam taisnstūrim, kas atbilst Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) prasībām (4.pielikuma 8.punkts).
266. Kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 12 t (izņemot kravas automobiļus - seglu vilcējus), un posmainajiem tūristu autobusiem aizmugurē jābūt piestiprinātai vienai (horizontālai) vai divām (horizontālām vai vertikālām), vai četrām (divām vertikālām un divām horizontālām) pazīšanas zīmēm - taisnstūriem ar slīpām sarkanām fluorescējošām paralēlām svītrām (45° leņķī ar kāpumu transportlīdzekļa ass virzienā) (4.pielikuma 9.punkts).
267. Noteikumu 266.punktā minētās pazīšanas zīmes jāpiestiprina tā, lai to apakšējā mala atrastos ne zemāk par 250 mm, bet augšējā mala - ne augstāk par 2100 mm no ceļa virsmas. Pazīšanas zīmju kopējam garumam jābūt no 1130 līdz 2300 mm, platumam - no 130 līdz 150 mm, starpsvītru platums nedrīkst būt lielāks par 100 mm, un starpsvītru materiālam jābūt izgatavotam no dzeltena gaismu atstarojoša materiāla.
268. Piekabēm (puspiekabēm), kuru garums, ieskaitot jūgierīci, pārsniedz 8 m, kā arī piekabēm (puspiekabēm), kuru pilna masa pārsniedz 10 t, aizmugurē jābūt piestiprinātām pazīšanas zīmēm - dzelteniem gaismu atstarojošiem taisnstūriem ar sarkanu fluorescējošu apmali (taisnstūra malas platums no 195 līdz 230 mm, apmales platums 40 mm), kuru skaits, novietojums un kopējais garums atbilst šo noteikumu 267.punktā minētajām prasībām (4.pielikuma 10.punkts).
269. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, kā arī to piekabēm aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei - sarkanam fluorescējošam vienādmalu trijstūrim ar gaismu atstarojošu dzeltenu vai sarkanu apmali (trijstūra malas garums no 350 līdz 365 mm, apmales platums no 45 līdz 48 mm) (4.pielikuma 11.punkts).
270. Avārijas zīme (4.pielikuma 12.punkts) — sarkans gaismu atstarojoša materiāla vienādmalu trijstūris ar malas garumu no 450 līdz 550 mm un apmales platumu vismaz 50 mm, kas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas 1958.gada Ženēvas nolīgumam pievienoto noteikumu Nr.27 prasībām.
270.1 Automobiļiem, kurus vada invalīdi ar pārvietošanās traucējumiem, un automobiļiem, kuru pasažieri ir invalīdi ar pārvietošanās traucējumiem, automobiļa salonā pie priekšējā stikla atļauts novietot invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, kuru izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības izsniegtu izziņu. Maksu par invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes izsniegšanu sedz pakalpojuma saņēmējs. Invalīdu stāvvietu izmantošanas karte (4.pielikuma 13.punkts) ir tumši zils taisnstūris (garums 148 mm, augstums 106 mm). Kartes aversa kreisajā pusē norādīts kartes derīguma termiņš, izdevējs, kartes sērijas numurs, zem tā attēlota invalīda pazīšanas zīme baltā krāsā, labajā pusē — Latvijas atšķirības zīme "LV", zem tās uzraksts latviešu valodā "Eiropas Kopienas modelis", zem tā ar atstarpi uzraksts latviešu valodā "Invalīdu stāvvietu izmantošanas karte", zem tā ar atstarpi analogs uzraksts citās Eiropas Savienības valodās. Kartes reversa kreisajā pusē — kartes īpašnieka fotogrāfija, zem tās norādīts personas vārds, uzvārds un paraksts, labajā pusē — informācija latviešu valodā "Šī karte pilnvaro tās īpašnieku izmantot speciāli apzīmētu stāvvietu pakalpojumus Eiropas Savienības dalībvalstīs".

saturs

1.Brīdinājuma zīmes

Vienādas nozīmes ceļu krustojums
Krustojums, kur brauc pa loku
Bīstams pagrieziens
Bīstams pagrieziens
Bīstami pagriezieni
Bīstami pagriezieni
Ceļa sašaurinājums
Ceļa sašaurinājums
Ceļa sašaurinājums
Stāvs lejupceļš
Stāvs augšupceļš
Nelīdzens ceļš
Nelīdzens ceļš (slieksnis)
Ceļa seguma maiņa
Slidens ceļš
Uzbērta grants vai šķembas
Akmeņu nogruvums
Uz ceļa strādā
Ceļš ar bīstamām nomalēm
Gājēju pāreja
Bērni
Divvirzienu satiksme
Satiksmi regulē luksofors
Mājdzīvnieki
Savvaļas dzīvnieki
Paceļams tilts
Krastmala
Sānvējš
Zemu lidojošas lidmašīnas
Krustojums ar velosipēdu ceļu
Tramvaja sliežu šķērsošana
Dzelzceļa pārbrauktuve ar barjeru
Dzelzceļa pārbrauktuve bez barjeras
Viensliežu dzelzceļa pārbrauktuve
Daudzsliežu dzelzceļa pārbrauktuve
Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve
Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve
Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve
Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve
Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve
Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve
Bīstami
saturs

2.Priekšrocības zīmes

Galvenais ceļš
Galvenā ceļa beigas
Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu
Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu
Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu
Dodiet ceļu
Neapstājoties tālāj braukt aizliegts
Priekšroka pretim braucošajiem
Priekšroka attiecībā pret pretim braucošajiem
saturs

3.Aizlieguma zīmes

Iebraukt aizliegts
Braukt aizliegts
Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts
Motocikliem braukt aizliegts
Velosipēdiem braukt aizliegts
Kravas automobiļiem braukt aizliegts
Ar piekabi braukt aizliegts
Traktoriem braukt aizliegts
Gājējiem iet aizliegts
Platuma ierobežojums
Augstuma ierobežojums
Masas ierobežojums
Ass slodzes ierobežojums
Garuma ierobežojums
Nogriezties pa labi aizliegts
Nogriezties pa kreisi aizliegts
Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts
Minimālās distances ierobežojums
Apdzīt aizliegts
Apdzīšanas aizliegums beidzas
Kravas automobiļiem apdzīt aizliegts
Kravas automobiļiem apdzīšanas aizliegums beidzas
Maksimālais ātruma ierobežojums
Maksimālā ātruma ierobežojums beidzas
Skaņas signālu lietot aizliegts
Apstāties aizliegts
Stāvēt aizliegts
Nepāra datumos stāvēt aizliegts
Pāra datumos stāvēt aizliegts
Visi ierobežojumi beidzas
Muita
Policija
Tālāk braukt bīstami
Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt aizliegts
saturs

4.Rīkojuma zīmes

Braukt taisni
Braukt pa labi
Braukt pa kreisi
Braukt taisni vai pa labi
Braukt taisni vai pa kreisi
Braukt pa labi vai pa kreisi
Braukt pa labi
Braukt pa kreisi
Braukt pa loku
Šķērsli apbraukt pa labo pusi
Šķērsli apbraukt pa kreiso pusi
Šķērsli apbraukt pa labo vai pa kreiso pusi
Velosipēdu ceļš
Velosipēdu ceļa beigas
Gājēju ceļš
Gājēju ceļa beigas
Gājēju un velosipēdu ceļš
Gājēju un velosipēdu ceļš
Gājēju un velosipēdu ceļš
Minimālā ātruma ierobežojums
Minimālā ātruma ierobežojuma beigas
Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt taisni
Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa labi
Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa kreisi
saturs

5.Norādījuma zīmes

Vienvirziena ceļš
Vienvirziena ceļa beigas
Izbraukšana uz vienvirziena ceļa
Izbraukšana uz vienvirziena ceļa
Josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem
Ceļš ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem
Ceļa ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem beigas
Izbraukšana uz ceļa ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem
Izbraukšana uz ceļa ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem
Minimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās
Maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās
Braukšanas virzieni joslās
Braukšanas virziens joslā
Braukšanas virziens joslā
Braukšanas virziens joslā
Braukšanas virzieni joslās
Braukšanas virzieni joslās
Apdzīvotas vietas sākums
Apdzīvotas vietas beigas
Apdzīvotas vietas sākums
Apdzīvotas vietas beigas
Stāvēšanas aizlieguma zona
Stāvēšanas aizlieguma zonas beigas
Maksimālā ātruma ierobežojuma zona
Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas
Muitas zona
Muitas zonas beigas
Dzīvojamā zona
Dzīvojamās zonas beigas
Gājēju pāreja
Gājēju pāreja
Stāvvieta
Stāvvietas beigas
Maksas stāvvieta
Maksas stāvvietas beigas
Autobusa un trolejbusa pietura
Tramvaja pietura
Vieglo taksometru stāvvieta
Kravas taksometru stāvvieta
Maršruta taksometru stāvvieta
Tunelis
Tuneļa beigas
Apstāšanās vieta
Pierobežas sākums
Pierobežas beigas
Pierobežas joslas sākums
Pierobežas joslas beigas
Robežkontroles punkts
Robežpārejas punkts
Ātrgaitas ceļš
Ātrgaitas ceļa beigas
saturs

6.Servisa zīmes

Medicīniskās palīdzības punkts
Slimnīca
Degvielas uzpildes stacija
Degvielas uzpildes stacija
Tehniskās apkopes punkts
Automobiļu mazgātava
Telefons
Restorāns
Kafejnīca
Viesnīca vai hotelis
Jauniešu tūristu mītne
Kempings
Kempingpiekabju stāvvieta
Kempings un kempingpiekabju stāvvieta
Atpūtas vieta
Gājēju maršruta sākums
Tualete
Peldvieta vai peldbaseins
Tūrisma informācijas sniedzējs
Policija
Ceļu policija
Pasts
Radiokanāls ceļu satiksmes informācijas sniegšanai
Lidosta
Autoosta
Dzelzceļa stacija
Jūras pasažieru stacija
Prāmis
Kravas osta
Informācijas bloks
Ievērojama vieta
saturs

7.Virzienu rādītāji un informācijas zīmes

Iepriekšējs virzienu rādītājs
Iepriekšējs virzienu rādītājs
Virzienu rādītājs
Virzienu rādītājs
Virzienu rādītājs
Virzienu rādītājs
Attālumu rādītājs
Ūdensšķēršļu nosaukums
Braukšanas shēma
Strupceļš
Iepriekšējs virzienu rādītājs strupceļam
Iepriekšējs virzienu rādītājs strupceļam
Joslas sākums
Joslas sākums
Joslas beigas
Joslas beigas
Braukšanas virzieni joslās
Braukšanas virzieni joslās
Braukšanas virzieni joslās
Joslas piekļaušanās pamatjoslām
Joslas piekļaušanās pamatjoslām
Apgriešanās vieta
Satiksmes ierobežojumi Latvijā
Ieteicamais ātrums
Kravas automobiļu braukšanas virziens
Kravas automobiļu braukšanas virziens
Kravas automobiļu braukšanas virziens
Gājēju apakšzemes vai virszemes pāreja
Apbraukšanas ceļa shēma
Apbraukšanas ceļa virziens
Apbraukšanas ceļa virziens
Apbraukšanas ceļa virziens
Apbraukšanas ceļa beigas
Iepriekšējs norādītājs pārkārtoties
Iepriekšējs norādītājs pārkārtoties
Kilometru rādītājs
Ceļa numurs
Ceļa numurs
Ceļa numurs
Ceļa numurs un virziens
Ceļa numurs un virziens
Ceļa numurs un virziens
Maiņvirziena satiksme
Maiņvirziena satiksmes beigas
Izbraukšana uz ceļa, kur organizēta maiņvirziena satiksme
Valsts nosaukums
Administratīvi teritoriālās vienības nosaukums
Tūrisma objektu teritorija
saturs

8.Papildzīmes

Attālums līdz objektam
Attālums līdz objektam
Darbības zona
Darbības zona
Darbības zona
Darbības zona
Darbības zona
Darbības zona
Darbības virziens
Darbības virzieni
Darbības virziens
Braukšanas josla
Transportlīdzekļa veids
Transportlīdzekļa veids
Transportlīdzekļa veids
Transportlīdzekļa veids
Transportlīdzekļa veids
Transportlīdzekļa veids
Transportlīdzekļa veids
Darbdienās
Sestdienās, svētdienās un svētku dienās
Darbības laiks
Darbības laiks
Darbības laiks
Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā
Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā
Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā
Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā
Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā
Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā
Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā
Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā
Stāvēšanas ilgums
Automobiļu apskates vieta
Pilnas masas ierobežojums
Neredzīgi gājēji
Invalīdiem
Mitrs segums
Slidens segums
Galvenā ceļa virziens
Strādā autoevakuators
Pārējā papildinformācija
Nelīdzens ceļš (slieksnis)
Maksas stāvvietas darbības laiks
Izslēgt motoru